top of page

Kāpēc bildinot jāmetas uz viena ceļa un citas bildināšanas tradīcijas

Klasisks bildinājums - līgavainis nometas uz viena ceļa mīļotās priekšā un pārsteidz viņu ar kārbiņā paslēptu briljanta gredzenu. Romantiski, vai ne?

Vai zināt, no kurienes radusies tradīcija, bildinot mesties uz viena ceļa, kāpēc līgavainis topošajai sievai dāvina gredzenu un kāpēc tieši briljanti ir vispopulārākie dārgakmeņi saderināšanās gredzenos?

Saderināšanās gredzens, veidots no smalkiem briljantiem

Bildinājums, izmantojot saderināšanās gredzenu kā divu cilvēku savienības simbolu, tika izmantots jau senajā Romā - pāvests Inocents III. 1214. gadā izsludināja likumu, kas paredzēja, ka pāriem, kuri vēlas precēties, uz pirksta ir jānēsā gredzens, kas apliecinātu abu saistību. Citi avoti stāsta par saderināšanās gredzeniem jau senajā Ēģiptē, un tiek uzskatīts, ka pati saderināšanās un apsolījums par pāra savienību bijis svarīgāks par pašām laulībām.


Arī mūsdienās Ēģiptē un Brazīlijā saderināšanās gredzenu nereti nēsā gan līgava, gan līgavainis, un arī Amerikā un Eiropā arvien populārākas kļūst simboliskas rotaslietas, ko nēsā gan viņš, gan viņa, kā savas mīlestības apliecinājumu, gatavojoties kāzām.


Pirmie saderināšanās gredzeni ne vienmēr bija rotāti ar dārgakmeņiem - svarīga bija tieši rotaslietas apļa forma kā noslēdzošs bezgalības simbols. Briljanta saderināšanās gredzena vēsture aizsākusies tikai 1477.gadā, kad gredzenu, kas rotāts ar briljantiem, kā saderināšanās zīmi erchercogs Maksimiliāns pasniedzis Burgundijas Marijai.


Augstmaņi dārgakmeņus izmantoja, lai parādītu savu stāvokli sabiedrībā - jo tas augstāks, jo lielākus dārgakmeņus varēja atļauties. Jāpiebilst, ka viduslaikos dārgakmeņi reti kad bija apstrādāti - tie līdzinājās šobrīd populārajiem raw (neapstrādāts) akmeņiem.

Saderināšanās gredzens ar vienu centrālo briljantu

Savu popularitāti saderināšanās gredzenos briljanti ieguva Amerikā 19.gadsimta beigās, un, patiesību sakot, iemesls bija materiāls, nevis romantisks -

pateicoties 1880. gadā Dienvidāfrikā atklātām milzīgām dimantu raktuvēm, radās iespēja pārdot lielu skaitu dimantu. Bet kā lai panāk, ka cilvēki iegulda naudu precē, ko grūti nosaukt par pirmās nepieciešamības lietu? Palīgā nāca veiksmīga reklāmas kampaņa - sauklis “Dimanti ir mūžīgi” nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās. Amerika tikko bija pārdzīvojusi Lielo Depresiju, un cilvēki metās pirkt mirdzošos akmeņus kā apliecinājumu savai jaunajai, labākajai dzīvei.


Tolaik Amerikā valdīja uzskats, ka saderināšanās gredzenam ir jābūt vismaz divu vīrieša mēnešalgu vērtam, un jau 1940. gadu beigās saderināšanās gredzeni bija vispārdotākie starp rotaslietām.


Mūsdienās briljanti nav zaudējuši savu popularitāti. Amerikā, kur gredzenu saņem 80% bildināto sieviešu, tā vidējā vērtība ir aptuveni 4 000 ASV dolāru.

Halo tipa saderināšanās gredzens

Bet kāpēc, bildinot mīļoto, vīrietis metas uz ceļa?

Saknes šai tradīcijai meklējamas viduslaikos - bruņinieka iesvētīšanas laikā, viņš, izrādot padevību, metās uz viena ceļa, lai būtu zemāk par lordu. Līdzīgi arī bildinājuma brīdī vīrietis izrāda savu cieņu topošajai līgavai, nometoties uz viena ceļa, svarīgi arī, ka šajā brīdī vīrietis skatās uz augšu - arī šis ir žests, kad tiek izrādīts gods līgavai, viņai esot augstāk, vismaz vizuāli.


Mūsdienās šis žests ir gandrīz tikpat simbolisks un, jāatzīst, izskatās gana iespaidīgi - ne velti izmantojam arī teicienu "mesties uz ceļa", runājot par saderināšanos.


Līdz mūsdienām nonākusi arī tradīcija, bildinot lūgt līgavas roku jeb tēva atļauju - tas saistīts ar laiku, kad sievietes precējās daudz agrāk, nekā pieņemts mūsdienu sabiedrībā. Izejot pie vīra, viņas no savas ģimenes apgādības nonāca vīra ģimenē, un lielākoties līgavai nebija dotas izvēles iespējas - tieši tāpēc līgavainis atļauju precēties lūdza līgavas tēvam, nevis pašai meitenei.


Piemēram, senajā Romā, līgavainis deva līgavas tēvam zelta monētu - ja tēvs monētu pieņēma, viņš atbalstīja pāra savienību, tomēr gala lēmums piederēja pašai līgavai. Līdzīgi arī Latvijā, kur līgavainis brauca pie līgavas vecākiem ar dāvanām, lai "izpirktu" līgavu - tas jāsaprot arī diezgan burtiski, kā nekā - līgavas vecāki zaudēja darba rokas, kamēr līgavaiņa ģimene - ieguva. Vēlāk šī tradīcija pieņēma mazliet romantiskāku noskaņu - tēva un ģimenes piekrišana tika uzskatīta par svētību jaunajai ģimenei.


Arī mūsdienās šī tradīcija tiek ievērota un ir ļoti romantiska un skaists veids, kā izrādīt cieņu līgavas vecākiem.


Vai Jums patīk klasiskās bildināšanas tradīcijas, vai vairāk uzrunā mūsdienīgas un neordināras idejas?


Aplūkojiet mūsu veidotos saderināšanās gredzenus galerijā!




350 views0 comments
bottom of page