Briljants
Briljanti vienmēr ir bijusi nevainojama izvēle rotaslietām — tiem ir lieliska izturība un brīnišķīgs mirdzums. Briljants ir slīpēts dimants. Pārsvarā visās rotaslietās tiek izmantoti slīpēti dimanti, tātad briljanti. To krāsas var būt ļoti dažādas, sākot no tradicionālās baltās līdz pat brūnai, dzeltenai un melnai.
Melnie briljanti
Pašlaik vieni no populārākajiem saderināšanās gredzeniem ir ar krāsainiem dārgakmeņiem, tostarp briljantiem. Un kāpēc gan ne ar melniem?
Esam saņēmuši daudz jautājumu no klientiem, vai melnie briljanti tiešām pastāv? Protams! Jāzina tikai, ka izšķir trīs veidu melnos briljantus: cilvēka audzētos, dabas veidotos un krāsotos briljantus. Atšķirīgais iegūšanas veids, protams, nosaka atšķirīgu vērtību.
Melnie dimanti ir pilnīgs pretstats baltajiem — tie nelauž gaismu un gandrīz nemirdz. Tomēr tos apvij noslēpumainības aura, un to neparastais izskats piesaista uzmanību. Dabā tos var atrast ļoti, ļoti reti, visbiežāk — Brazīlijā un Amerikas centrālajā daļā. Karbonado (no latīņu valodas carbo — ogle) ir dabā sastopams melns dimants. Šādi briljanti ir ļoti reti un attiecīgi arī visvērtīgākie no visiem trim melno briljantu veidiem, lai gan melnie briljanti tomēr būs mazāk vērtīgi nekā to baltais variants.
Kā šāds dimants veidojas? Ja klasiskais baltais dimants veidošanās procesā iegūst ļoti daudz dažādu — it sevišķi grafīta šķiedru — ieslēgumu, tas gluži vienkārši kļūst tik tumšs, ka izskatās gandrīz melns! Iespējami arī balti vai pelēki ielaidumi, kas palielina akmens vērtību.
Tā kā pēc melnajiem briljantiem ir ļoti liels pieprasījums, bet dabā tos var sastapt ļoti reti, cilvēki ir izdomājuši veidu, kā padarīt tos pieejamākus, proti, krāsot. Krāsošanai var izmantot dimantus, kuriem piemīt nepilnības — daudz ieslēgumu. Krāsoti tie iegūst otro elpu un ir izmantojami juvelierizstrādājumos.
Jau aptuveni kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ļaudis ir iemācījušies izaudzēt dimantus laboratorijā. Sintētiskie dimanti nebūt nav lēti, jo to audzēšanā tiek ieguldīts liels darbs un līdzekļi, un pastāv dažādi viedokļi par to, cik īsti vai neīsti tie ir. Tos nevaram dēvēt par viltojumu, bet jāatceras, ka tie ir cilvēka roku darbs. Parasti audzē baltos, sārtos un zilos dimantus. Melnos — daudz retāk, jo tas gluži vienkārši neatmaksājas, tomēr šāda iespēja pastāv.
Pasaulē lielākais melnais dimants un piektais lielākais dimants ir 312,24 karātus smagais akmens „Spirit of de Grisogono”. Sākotnēji akmens kopējā masa sasniedza 587 karātus, bet tas tika apstrādāts un ievietots gredzenā. Nav precīzu ziņu par tā cenu, zināms vien, ka pašlaik tas atrodas privātā kolekcijā.
Melnie briljanti noteikti pārsteigs pat visizlutinātāko rotaslietu nēsātāju un piestāvēs gan ekstravagantu rotu cienītājiem, gan tiem, kas izvēlas klasiku.
Vai vēlaties uzzināt vairāk?
Sazinieties ar mums! Aplūkojiet mūsu veikumu! Lasiet mūsu klientu stāstus!